Meteorologi ir brīdinājuši iedzīvotājus par būtiskām laika apstākļu izmaiņām, sākot ar 5. martu, kas iepriekš netika prognozētas.
Sākotnējās prognozes liecināja par mierīgu un nedaudz vēsu laiku, taču atjauninātie dati ir būtiski koriģējuši prognozi, norādot uz nopietnu atmosfēras anomāliju tuvošanos. Pašreizējie modeļi liecina par plaša mēroga aukstu gaisa masu ieplūšanu un intensīvas cikloniskas aktivitātes attīstību, kas tuvākajā nākotnē novedīs pie straujas apstākļu pasliktināšanās.
Austrumeiropā apgabalā tiek prognozēts, ka vēja ātrums pastiprināsies līdz 15–20 m/s, ko pavadīs spēcīgi nokrišņi. Temperatūra pazemināsies līdz +2 līdz +4 grādiem pēc Celsija, iespējams sniegs un apledojums. Šī straujā temperatūras maiņa un spēcīgas vēja brāzmas ir saistītas ar atmosfēras frontes tuvošanos no Baltijas jūras, radot spēcīgas vēja straumes.
Laika apstākļu pasliktināšanās gaidāma arī dienvidos un apgabala ziemeļu daļā. Šajos apgabalos tiek prognozēts brāzmains vējš līdz 12–18 m/s un temperatūras pazemināšanās līdz -5 līdz -8 grādiem pēc Celsija. Frontālās sistēmas no Rietumsibīrijas izraisīs snigšanu, kas pāries slapjdraņķī, savukārt spēcīgs vējš pastiprinās aukstuma sajūtu un radīs apstākļus atmosfēras nestabilitātei.
Arī rietumu apgabalu prognoze ir būtiski mainījusies. Gaidāms spēcīgs ziemeļu vējš ar brāzmām līdz 22 m/s, sniegs, kas pāries slapjdraņķī, augsts gaisa mitrums un temperatūra ap 0 līdz +2 grādiem pēc Celsija. Šādi apstākļi ir saistīti ar plašu atmosfēras fronšu ietekmi, kas pārklāj šīs teritorijas no ziemeļiem un rietumiem.
Saskaņā ar sinoptiķu prognozi, no 27. marta līdz mēneša beigām temperatūra svārstīsies no 7 līdz 12 grādiem pēc Celsija, un aprīļa pirmajās piecās dienās iedzīvotāji var sagaidīt 9 grādu temperatūru pēc Celsija. “Pirmajā piecu dienu periodā temperatūra paaugstināsies līdz 9 līdz 14 grādiem pēc Celsija, bet otrajā piecu dienu periodā gaiss dažkārt varētu sasilt līdz 12 līdz 17 grādiem pēc Celsija,” rakstīja sinoptiķis.
Sinoptiķis atzīmēja, ka aizvadītā ziema bija tikai par pusgrādu aukstāka nekā vidēji daudzu gadu , savukārt nokrišņu daudzums bija par 20% lielāks nekā vidēji iepriekšējos gados. Tomēr, pēc meteoroloģijas centra vadošā speciālista Mihaila Leusa teiktā, pirmais pavasara mēnesis “nepavisam nebūs silts”.
Pēc viņa teiktā, marta pirmajās desmit dienās vidējā temperatūra būs no 2 līdz 3 grādiem pēc Celsija, otrajās desmit dienās tā būs “tuvu klimatiskajai normai”, bet trešajā varētu atgriezties auksts laiks.
Ko gaidīt Latvijā?
Latvijā oficiāli ir sācies meteoroloģiskais pavasaris. Pēc jaunākajiem datiem, šis process sākās jau 27. februārī. Lai gan kalendārs rāda tikai marta sākumu, daba jau sāk dzīvot pēc saviem noteikumiem. Daudzviet gaisa temperatūra stabili turas virs nulles, un tas nozīmē, ka ziema beidzot sāk atkāpties.
Kas tieši nosaka pavasara iestāšanos
Daudzi domā, ka pavasaris sākas ar pirmo silto dienu, taču meteorologiem ir precīza formula. Pavasaris tiek ieskaitīts tad, ja piecas dienas pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir virs nulles.
Šogad šis periods Latvijā sākās februāra beigās. Februāra pēdējā dienā un marta pirmajā datumā temperatūra pakāpās vēl augstāk, sasniedzot vidēji četrus grādus virs nulles. Interesanti, ka 1. martā Rēzeknē termometra stabiņš pakāpās pat līdz plus 11,8 grādiem. Tas ir visai neparasti tik agram pavasarim, īpaši Latvijas austrumu pusē.
Salīdzinājums ar iepriekšējo gadu
Ja salīdzina ar pagājušo gadu, situācija ir diezgan līdzīga. Pērn pavasaris Kurzemē atnāca jau 22. februārī, bet pārējā Latvijā dažas dienas vēlāk. Toreiz pāreja notika tik strauji, ka jau aprīļa vidū Latgalē sākās meteoroloģiskā vasara.
Šogad pagaidām viss notiek pakāpeniski, taču siltuma rekordi jau sāk parādīties. Sinoptiķi prognozē, ka tuvākās dienas būs pārsvarā sausas un debesis bieži skaidrosies. Naktīs gan vēl nedaudz piesals, temperatūrai noslīdot līdz mīnus pieciem grādiem, bet tas ir normāli šim laikam.
Sniega sega vēl turas tikai vietām
Kamēr Kurzemē un Vidzemes rietumos sniegs jau praktiski ir pazudis, Latgalē un Sēlijā ziema vēl tik viegli nepadosies. Piemēram, Dagdā joprojām ir aptuveni 40 centimetrus bieza sniega kārta. Tas ir ievērojams daudzums, kas kūst lēnāk nekā citviet.
Tomēr pavasara saule dara savu. Prognozes rāda, ka līdz marta vidum sniegs būs nokusis gandrīz visur. Iespējams, vienlaidu sniega sega saglabāsies tikai dažviet Latgalē, kur tā šoziem bija visbiezākā.
Ko gaidīt tuvākajā nākotnē
Nākamā nedēļa solās būt vēl siltāka. Pēcpusdienās temperatūra vietām varētu pakāpties pat līdz plus 15 grādiem. Tas nozīmē, ka daba mostas arvien straujāk. Sauss laiks un saule palīdzēs zemei ātrāk apžūt pēc ziemas mitruma.
Lai gan naktis joprojām atgādina par ziemas tuvumu, kopējā tendence ir skaidra. Pavasaris Latvijā ir nostiprinājies un tuvākajā laikā nekādi lieli aukstuma viļņi netiek solīti.
